Daugavpils 11.pamatskola

Noderīga informācija

.........................................................................

   Rūpējoties par bērnu drošību, un lai papildus atgādināt bērniem un viņu vecākiem par drošu ceļu uz skolu, Valsts policija ir izstrādājusi animētu video materiālu, kurā ir iekļauta drošības informācija un drošības padomi par maršruta plānošanu, drošu ielu šķērsošanu, rīcību saskaroties ar nepazīstamiem cilvēkiem, atstarojošo elementu lietošanas nozīmi un citām svarīgām tēmām.

Video materiāls ir pieejams Valsts policijas YouTube kontā >>> https://youtu.be/nyfvREvRop4

......................

   Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas vai nomāktību. Šādas emocijas ir saprotamas un nav nosodāmas, bet ir svarīgi darīt visu, lai palīdzētu sev un līdzcilvēkiem tikt galā ar negatīvajām emocijām.

Lai izvairītos no krīzes radītām sekām, psihologa konsultācija vai līdzcilvēka uzklausīšana ir viena no efektīvākajām metodēm.  >>> Plašāka informācija

   Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi pieejamos resursus par iespējām gūt psihoemocionālo palīdzību dažādām sabiedrības grupām – no skolēniem un jauniešiem līdz pedagogiem un vecākiem, kā arī par iespējām saņemt garīgu atbalstu. Tur ir atrodami gan krīzes tālruņi, gan kontakti vardarbībā cietušajiem, pie tam ir iespēja ne tikai zvanīt, bet sūtīt e-pastu vai risināt sasāpējušos jautājumus Skype. Apkopotie resursi ir bez maksas. >>>https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/atbalsts-nedrosa-bridi

Plašāka informācija >>> Veselības ministrijas infografika

  Esiet pozitīvi, veltiet laiku ģimenei, saglabājiet mieru! Ja nepieciešama palīdzība, nebaidieties un nekautrējieties, jo jūs neesat vieni, tāpēc meklējiet atbalstu!

......................

  Veselības koncepts veidojas no trīs komponentiem - fiziskās veselības, garīgās veselības un sociālā labklājības stāvokļa. Nosauktie komponenti savstarpēji mijiedarbojas. Tādējādi garīgo veselību ietekmē gan sociālās labklājības stāvoklis, gan fiziskā veselība. Tādā pašā veidā garīgajai veselībai ir ietekme uz fizisko veselību un sociālās labklājības stāvokli. Runājot par pilnīgu veselību nevar aizmirst nevienu no komponentiem.

  Pasaules Sirds veselības federācija uzskata, ka 60 līdz 85 procenti pasaules iedzīvotāju ”nav tik fiziski aktīvi, cik būtu nepieciešams veselības labad, un īpaši to var teikt par meitenēm un sievietēm”. Šī organizācija norāda, ka ”gandrīz divas trešdaļas bērnu nekustas tik daudz, cik vajadzīgs, lai viņiem būtu laba veselība”.

  Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem 2005. gadā 27% no Eiropas iedzīvotājiem cieta no psihiskiem traucējumiem; 2011. gadā jau 38% jeb 165 miljoni no Eiropas iedzīvotājiem. Pēc šīs organizācijas prognozēm stress un depresija jau 2030. gadā būs vadošais slimību izraisītājs.

  Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kas veidojas situācijās, kuras cilvēks uztver kā grūtas, nekontrolējamas. Stresu var izraisīt jebkura situācija (gan pozitīva, gan negatīva), uz kuru cilvēks emocionāli spilgti reaģē.

  Pieaugušajiem stresu var izraisīt konflikti ar apkārtējiem, liela darba slodze, nakts maiņas, problēmas, sarežģījumi attiecībās, atbildība.

  Bērniem stresu var izraisīt pieaugušo cilvēku kliegšana, kaunināšana, biedēšana, ignorēšana, apsaukāšan, kā arī pārmērīga kontrole no vecāku puses un patstāvības ierobežošana, atzīmes, liela mācību slodze, konflikti ar vienaudžiem, ārējās vides izmaiņas.

  Situāciju,  kuras var veicināt stresa rašanos, ir daudz, bet zināšanu, prasmju un iemaņu pārvarēt stresu veselīgā veidā bērniem ir maz. Pieaugušo cilvēku uzdevums ir nevis mēģināt pasargāt bērnus no stresa (tas nav iespējams), bet iemācīt pārvarēt to. Visefektīvāk to var panākt ar savu piemēru, jo bērni mācās no sev tuviem un nozīmīgiem cilvēkiem, atdarinot viņu uzvedības modeļus.

  Evolucionāri mūsu organisms ir attīstījies tā, lai būtu gatavs reaģēt uz ārējās vides stresu (piemēram, kāda plēsīga zvēra uzbrukumu), fiziski cīnoties ar to vai bēgot. Diemžēl nozīmīgākie stresa izraisītāji mūsdienās vairumam no mums ikdienā neprasa reaģēt uz tiem fiziskā veidā.

  Neizreaģētas stresa reakcijas ilgtermiņā kaitē mūsu organismam, tāpēc tieši fiziskās aktivitātes ir un paliek visvienkāršākais un efektīvākais stresa mazināšanas veids. Pēc fiziskās aktivitātes organisms atgriežas savā dabiskajā līdzsvara stāvoklī.

  Stresa (arī izsalkuma un satraukuma) laikā izdalās kortizols. Paaugstināts kortizola līmenis veicina patoloģiskas izmaiņas galvas smadzenēs:

- pirmkārt, cieš pieres daivas, kas atbild par īslaicīgo atmiņu, uzmanību, emociju kontroli, plānošanu, lēmumu pieņemšanu;

- otrkārt, cieš hipotalāms, kas veicina jaunu neironu veidošanās procesus un ilglaicīgu atmiņu;

- treškārt, cieš amigdala, kura glabā emocionālo atmiņu, šeit atrodas mūsu prieks un laime, kā arī stimuli, kas rosina negatīvas atmiņas. Amigdalas funkcija ir izdzīvošana. Ja mēs redzam to, kas agrāk mūs bija biedējis, amigdala uzskata, ka pastāv draudi dzīvībai, neiesaistot galvas smadzeņu garozu, iedarbina simpātisko nervu sistēmu, un mēs momentāli sākam izjust bailes vai agresiju, esam gatavi „bēgt vai cīnīties (aizstāvēties)”.

  Stresa ietekmē pieres daivas, hipotalāms un amigdala samazinās un vairs nespēj aktīvi pildīt savas funkcijas, kā rezultātā bērni nespēj iegaumēt skolā mācītu materiālu, viņu akadēmiskie sasniegumi ievērojami pazeminās, bērni nespēj pieņemt pareizu lēmumu, kontrolēt emocijas, kļūst slinki un padodas sliktu kompāniju ietekmei. Pieaugušie, kuri kliedz uz bērniem zemu sekmju, nespējas iemācīties jaunu materiālu dēļ, apsaukā par slinkiem, ar katru reizi palielina stresu, nodarot vēl lielāku ļaunumu. Amigdalas samazināšanās rezultātā bērni kļūst ātri sakaitināmi, krīt panikā, nespēj just līdzi, nespēj saprast citu cilvēku jūtas, emocijas.  Agresivitāte un nespēja būt līdzjūtīgiem var rosināt iesaistīšanos kriminālās darbībās.

  Kustības ne tikai palīdz mums atbrīvoties no stresa, uzlabot fizisko veselību, produktīvitāti, tās paaugstina arī mūsu dopamīna, serotīna un endorfīnu līmeni. Pie tam kustībām nav obligāti jābūt sarežģītām, nav speciāli jāsāk nodarboties ar kādu sporta veidu. Pietiks arī ar pastaigu, kāpšanu pa trepēm, pārvietošanos ātrā solī vai braukšanu ar velosipēdu. Jācenšas katru dienu vismaz 30 - 60 minūtes atvēlēt fiziskajām aktivitātēm. Fizisko aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, bet ne mazāk kā 10 minūtes katrs. Kur, kā un cik daudz sportot, patiešām ir katra paša izvēle. Svarīgākais, lai izvēlētā fiziskā aktivitāte sagādātu prieku un patiku – tad tās pozitīvais efekts dubultosies, un, protams, šādas aktivitātes ir arī daudz vieglāk veikt regulāri nekā tādas, ko darām ar piespiešanos.

  Fiziskas nodarbības stimulē endorfīnu (laimes hormonu) atbrīvošanos, līdz ar to tiek mazināts stresa līmenis un uzlabojas garastāvoklis. Ir pierādīts, ka cilvēki, kas cieš no depresijas vai citiem ar stresu saistītiem traucējumiem, pamana uzlabošanos pēc aerobikas aktivitātēm; tāpat ir apstiprināts, ka tiem, kas regulāri iesaistās fiziskajās aktivitātēs, ir zemāks negatīvo emociju līmenis, mazāk parādās somatiskie, depresijas simptomi un pesimistisks skats uz dzīvi kopumā, kā arī ir nozīmīgi augstāks pozitīvo emociju līmenis un pašefektivitātes izjūta (pārliecība par savu spēju tikt galā ar dažādām dzīves situācijām).

  Regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai uzlabo psiholoģisko labsajūtu, novērš stresu, nemieru, nomāktības un vientulības sajūtu, bet arī:

palīdz novērst vai samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru;

uzlabo sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas funkcionālās spējas;

uzlabo kuņģa, zarnu trakta un aknu darbību;

uzlabo prāta spējas;

ļauj sakārtot domas, „skaidrāk paskatīties uz dzīvi”;

palīdz gūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu;

veicina sociālo integrēšanos;

palīdz mazināt riskantas uzvedības izpausmes;

nostiprina ne tikai muskulatūru, bet arī kaulu sistēmu.

  Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas apkopotajiem datiem nepietiekama fiziskā aktivitāte ir galvenais riska faktors, kas veicina tādas neinfekcijas slimības kā, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, vēzis un diabēts. Nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis ir identificēts kā ceturtais galvenais riska faktors mirstībā no neinfekcijas slimībām un izraisa aptuveni 3,2 miljonus nāves gadījumu gadā visā pasaulē. Trešajā vietā ir palielināts ķermeņa svars un aptaukošanās.

  Šie veselības riska faktori ir indivīda un sabiedrības dzīvesveida izvēles rezultāts, un to mainīt ir katra cilvēka spēkos!

  Katrs cilvēks vēlas pēc iespējas ilgāk būt vesels un mundrs. Katram ir dota iespēja ar savu dzīvesveidu šo vēlmi piepildīt. Mēs varam būt veseli un laimīgi, ja vien patiesi vēlamies to un kaut ko darīsim tā labā. Cilvēka slinkums un paradums visu atlikt uz rītdienu nodara lielu kaitējumu, tāpēc būsim aktīvi, atbildīgi, un jau šodien spersim soli veselīgas rītdienas virzienā. Līdzās fiziskām aktivitātēm neaizmirstiet arī par veselīgu, sabalansētu uzturu, ķermeņa kopšanu, dienas režīma ievērošanu, regulāru un pietiekošu miegu, attiekšanos no veselību kaitīgiem ieradumiem, jo tas viss palīdzēs kontrolēt hormonus un saglabāt veselību!

  Atceraties, ka cilvēka ķermenis ir radīts kustībai, un tādēļ vislabāk mēs jūtamies, ja regulāri veltam laiku fiziskajām aktivitātēm! Laimi, enerģiju un veselību Jums un Jūsu bērniem! 

Daugavpils 11. pamatskolas psiholoģe Marina Kuzmina

......................

 

    >>> Plakāts 1 /PDF formātā/

   >>> Plakāts 2 /JPG formātā/

    Mūsdienās arvien vairāk bērnu savu brīvo laiku pavada, lietojot dažādas ekrānierīces  - spēlējot spēlītes telefonā vai planšetdatorā, vai skatoties multiplikācijas filmiņas portatīvajā datorā, bet kāda ir šo ierīču ietekme uz bērna veselību un attīstību?

Latvijā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces lieto 73,1% bērnu.[1] Ekrānierīču lietošanas ilgums aug līdz ar bērnu vecumu, un pusaudžu vecumā 18,6% pusaudžu  savā brīvajā laikā izmanto ekrānierīces vairāk kā 5 stundas dienā.[2]

Lai arī kvalitatīvi izstrādātu datorspēļu spēlēšana un animācijas filmu skatīšanās var veicināt bērna attīstību - paplašināt vārdu krājumu, izglītot par dažādiem notikumiem pasaulē, tomēr pārmerīga ekrānierīču lietošana var nodarīt kaitējumu bērna veselībai un turpmākai attīstībai.

Pārmērīga ekrānierīču lietošana ir divas vai vairāk stundas dienā bērniem vecumā no diviem līdz sešiem gadiem. Ieteicamais ilgums, ko pavadīt pie ekrānierīcēm būtu ne vairāk kā viena stunda dienā[3].

Pārmērīga ekrānierīču lietošana ietekmē ne tikai bērna redzi, stājas izmaiņas, bet arī galvas smadzenes, kurās norisinās ļoti svarīgi procesi. Tādēļ ir ļoti svarīgi samazināt ekrānierīču lietošanu un neliegt bērnam attīstīt tādas prasmes kā komunikācija, radošums, empātija un mērķu izvirzīšana, kā arī pašpārliecinātība, kas tiek gūtas caur spēli - mijiedarbojoties ar saviem vienaudžiem - citiem bērniem, kā arī pavadot laiku kopā ar ģimeni, veicot dažādas aktivitātes, kas palīdz bērnam attīstīties gan garīgi, gan fiziski un emocionāli!

Jekaterina Jefremova
Rīgas Stradiņa universitātes 3.kursa studente

[1] 73 procentu bērnu skatās viedierīces ikdienā. Iegūts no: http://nra.lv/latvija/209858-73-procenti-bernu-skatas-viedierices-katru-dienu.htm sk.10.05.18.

[2] Aicina ģimenes mazināt ekrāniem veltīto laiku un vairāk laika būt kopā ar bērniem Iegūts no: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/aicina-gimenes-mazinat-ekraniem-veltito-laiku-un-vairak-but-ar-berniem-kopa.a236492/ sk.10.05.18

[3] Media and Young children COUNCIL, O.C. Media and Young Minds. Pediatrics, 138(5), 2016.

.........................................................................